Kas gan novērtēt var grūto
Pestītāja nāvi rūgto?
Māte, bēdās izmisusi,
stāv zem krusta noskumusi.

 

  Dieva Dēls kā Cilvēks īstais
krusta nāvē mirst kā ļaundars.
Sāpes apņem manu sirdi,
vainīgs esmu, Jēzu, dzirdi!

 Tikai Pestītājs var glābt mūs,
krustā sists kas tika par mums.
Viņš ar lielu mīlestību
pieņem katru grēcinieku.

 

  Neviens cilvēks nav bez grēka,
tādēļ Kunga brūču spēkā,
lai mēs sevī spēkus rodam,
dzīvot Pestītāja godam.