Lūk, svētais krusts — tas glābiņš mums,
nav aptverams tā noslēpums:
pie sāpju krusta Jēzus mirst,
no nāves šīs mums dzīve dzimst.

 

 Šķēps viņam Sirdi pārdūris,
 lai pilnīgs būtu upuris:
 un Asins svētā no tās plūst,
 kas atpestī no grēkiem mūs.

 

Jau piepildīts un noticis,
ko Kristus bija sacījis:
„Kad, krustā pacelts, nomiršu,
pie sevis visus pievilkšu.”

 

 Gaišs tagad mirdzi, svētais krusts,
 šis mirdzums tavs vairs nevar zust,
 jo cēlies lielā godā tu
 ar Jēzu, tevī piekaltu!

 

Ar tevi kopā augšup celts
daudz lielāks dārgums nekā zelts:
tas piedod grēku parādus,
no elles sargā ticīgos.

 

 Ak, krusts, tu mūsu cerība,
 ikvienu aizved mūžībā,
 kur Dieva labvēlību jūt
 un grēcinieku vainas zūd!

 

Tev, pestīšanas pirmavots,
Dievs Trīsvienīgais, mūžam gods!
Ar krustu sniedz mums uzvaru
un slavas pilnu atalgu!