Ja visi Tevi atstātu,
es Tevi neatstāšu!
Mans Pestītāj, kur iesi Tu,
es visur līdzi iešu
(pēdējās rindiņas divas katrā pantiņā atkārto divas reizes)

 

Uz Kalvāriju iešu es
ar Tevi, Jēzu Kristu,
ja arī mani pasaule
pie krusta koka sistu

 

Ne tādēļ Tev es sekošu,
lai svētlaimi sev gūtu,
bet gan lai Tavās ciešanās
ar Tevi vienots būtu

 

Kas zemes gods un greznība,
ja nav tur Pestītāja?
Mans prieks un gaišā laimība
pie krustā sistā kājām

 

Kungs Jēzu, manu pavadi,
šīs zemes ceļus ejot,
un Tēva mājās aizvadi, 
kad kājas pagurs ceļot.