Nāc pie mums, Dievs Svētais Gars

Nāc pie mums, Dievs Svētais Gars,
liec, lai Tavas gaismas stars
atmirdz mūsu dvēselēs.

 

Savus ļaudis apgaismo,
žēlastību atjauno,
mūsu sirdīs iemājo. 

 

Dieva Gars Vissvētākais,
prieka avots cēlākais,
dvēselei miers jaukākais.

 

Darbā, lūdzam, stiprini,
nogurumā spirdzini,
bēdu laikā mierini.

 

Dievs ar savu spožumu
piepildi sirds dziļumus
tiem, kas tic un Tevi lūdz.

 

Kungs, bez Tavas svētības
nav nekādas cerības
mums no grēka piecelties.

 

Tikai Tu spēj cilvēkam,
smagā grēkā kritušam,
skaidru darīt dvēseli.

 

Ļaunums mūs lai neuzvar,
cilvēki lai brīvi var
pestīšanas ceļu iet.

 

Dāvā visiem ticīgiem,
Labas gribas cilvēkiem
savas debess dāvanas.

 

Dod mums dzīvi svētīgu,
nāves stundu mierīgu,
svētlaimīgu mūžību.

Nāc, Svētais Gars, Dievs radītājs

Nāc, Svētais Gars, Dievs radītājs,
Tu žēlastību dāvātājs.
Nāc, mājo mūsu dvēselēs,
lai tavi bērni būtu mēs!

 

Par aizstāvi Tu cildināts
un Dieva tautai dāvināts.
Tu dzīves ceļā gaismas stars,
dzīvs avots, mīlestības gars.

 

Ar septiņveida dāvanām,
vislabā Tēva sūtītām,
Tu savus ļaudis stiprini
un Dievu slavēt aicini.

 

No Tevis gaismu gribam lūgt
un tavā mīlestībā būt.
Nāc, rādi ceļu cildeno
Uz dzīves mērķi augstāko!

 

Pret ļaunu cīņā stiprini
un savu mieru dāvini.
mūs vadi, lai Tev sekojam
un debess laimi mantojam.

 

Mēs ticam Tēvam mūžīgam,
un Dieva Dēlam vienīgam,
un Garam visusvētajam,
šai Trīsvienībai dievišķai. Amen.

Kungs Jēzus dzīvs ir uzcēlies

Kungs Jēzus dzīvs ir uzcēlies,
no kapa akmens novēlies,
vien baltās drēbes palika,
kur svētā Miesa dusēja.

 

Aiz bailēm sargi drebēja,
kad brīnumu šo redzēja:
kā dievišķīgā spožumā
Kungs Jēzus kapu atstāja.

 

Uz kapu steidzas sievietes,
tās dārgās smaržu zāles nes,
lai savu Kungu godināt
un viņa miesu iesvaidīt.

 

Tās bēdās runā skumīgi
Kas novels smago akmeni?
Bet, tuvu pienākot, tās redz,
ka akmens pats jau novēlies!

 

Teic sievām Dieva eņģelis:
„Te pravietojums piepildīts.
Ir Jēzus godā uzcēlies
Un mācekļus Viņš sastapt ies.”

 

Nav mūžam kaunā palicis,
kas Kungam Jēzum ticējis.
Var sabrukt zeme, debesis —
Viņš savus vārdus piepildīs.

Priecīgs „Alleluja”

Priecīgs „Alleluja”
nebeidz sirdī skanēt.
Dievs no kapa piecels
jaunai dzīvei mani.

 

Lai cik tumsa dziļa,
lai cik nakts ir gara,
visām lietām pāri
Dieva spožums staro.

 

Jēzum naglu rētas
rokās, kājās svētās.
Manis dēļ Viņš cieta,
lai es laimē ietu.

 

Klusā sirdī dziļi
karstas ilgas kvēlo:
mīlēt Tevi, Jēzu,
Kā Tu mani mīli!

Iesim gaišajā Dieva svētnīcā

Iesim gaišajā Dieva svētnīcā
dzirdēt par lielo brīnumu:
uzcēlies Kristus, sveicina visus,
starodams debesu spožumā.

 

 Alleluja, alleluja, starodams debesu spožumā.

 

Kristum ticīgais, kamdēļ sevī nes
apslēptu grēka akmeni?
Kristus to novels, kritušo piecels.
Iesim pie dievišķā Glābēja!

 

 Alleluja, alleluja, ceļā, kas ved mūs uz pilnību.

 

Sirds tik priecīga, brīva un laimīga,
Kad smagā nasta noņemta.
Jēzu, Dievs esi, svētlaimi nesi,
Gods Tev un slava ir mūžīga.

Alleluja, alleluja, gods Tev un slava ir mūžīga.

Ticiet man, ka Es patiesi

Ticiet man, ka Es patiesi
dzīvs no kapa piecēlies.
Lielais smagais kapa akmens,
redziet, pats ir novēlies.
Jūs, kas sekojat man līdzi,
kas stāvējāt zem krusta blakus,
tagad priekšā gavilējiet,
ka es tiešām augšāmcēlies.

 

Redziet, manas kājas, rokas
—tās ir naglu caurdurtas:
nomiru es lielās mokās,
sists pie krusta Golgātā.
Šķēps man sānu caurdūra,
ūdens, izlija no tā asins…
Bet es tomēr dzīvs, kā redziet,
nešaubieties vairs, bet ticiet!

 

Mani vēstneši jūs būsiet,
prieka vēsti tautām nest;
manu patiesību nesiet,
ļaužu sirdīs gaismu degt.
Mana Tēva namā ieies
neskaitāmas svētas dvēseles
kas nav mani redzējušas,
bet caur jums man ticējušas.

Kristus augšāmcēlies

Kristus augšāmcēlies,
uzvarēja elli.
Tiesas dienā arī mēs
visi augšāmcelsimies. Alleluja.

 

Krusta mokas ciešot,
rūgtā nāvē ejot,
Jēzus mūs ir pestījis,
debesis mums atvēris. Alleluja.

 

Līdzi svētku zvaniem
visas sirdis skaniet:
Kristus nāvi satriecis,
mūs no elles atpircis. Alleluja.

 

Kristus ļaudis esam,
Viņa zīmi nesam.
Viņš mūs ļoti mīlējis,
debess Tēvam veltījis. Alleluja.

 

Tagad bērnu garā
iet pie Dieva varam,
Jēzus vārdā lūdzoties,
Viņa pēdās steidzoties. Alleluja.

Jēzus Kristus augšāmcēlās

Jēzus Kristus augšāmcēlās, alleluja, alleluja,
godībā un lielā spēkā, alleluja, alleluja,
Sievietes uz kapa gāja, alleluja, alleluja,
Un par Jēzu pārrunāja, alleluja, alleluja.

 

Kad jau tās pie kapa bija, alleluja, alleluja,
eņģel’s viņām tā sacīja: alleluja, alleluja,
„Nebīstieties, raudāt beidziet, alleluja, alleluja,
Prieka vēsti aiznest steidziet, alleluja, alleluja,

 

Augšāmcēlās Kungs, patiesi, alleluja, alleluja,
mācekļiem to sakiet visiem, ” alleluja, aleluja.
Šodien jauka svētku diena, alleluja, alleluja,
priecājas lai sirds ikviena, alleluja, alleluja!

Priecīga mums ir šī diena

Priecīga mums ir šī diena,
vienmēr turēsim to cieņā:
Šodien Kristus augšāmcēlās!

Alleluja, alleluja, alleluja.

 

Augšāmcelties Dievs vien spēja,
Viņš kā gaisma atspīdēja,
tumsas spēkus uzvarēja. Alleluja…

 

Kungs pēc savas nāves svētās
atstāja tik naglu rētas 
savā miesā apskaidrotā. Alleluja…

 

Kad vēl Jēzus kapā bija,
Bet jau žēlastības lija
pāri mierā aizgājušiem. Alleluja…

 

Tie, kas nāves valstī bija,
Pestītāju ieraudzīja,
Debess laimi iemantoja. Alleluja…

 

Smagais akmens novelts bija.
Kapa sargiem bailes bija:
Jēzu kapā nemanīja. Alleluja…

 

Godībā viņš augšāmcēlies,
apustuļiem parādījās,
viņu šaubas izkliedēja. Alleluja…

 

Tad viņš Māti satikt gāja
Un to mīļi uzrunāja,
Mātes sirdi mierināja. Alleluja…

 

Esmu sāpes aizmirsusi,
Tevi, Dēls, kad skatījusi, —
kā no jauna piedzimusi. Alleluja…

 

Daudziem Kungs vēl parādījās,
tad no visiem atvadījās,
aiziedams pie sava Tēva. Alleluja…

 

Slavēts esi, Jēzu dārgais,
Dievs un Pestītājs vismīļais,
Mūsu glābējs dievišķīgais. Alleluja…

 

Gods lai Tēvam — Radītājam,
Dēlam — ļaužu Pestītājam,
Garam Svētajam uz mūžiem! Alleluja…

Ja visi Tevi atstātu

Ja visi Tevi atstātu,
es Tevi neatstāšu!
Mans Pestītāj, kur iesi Tu,
es visur līdzi iešu
(pēdējās rindiņas divas katrā pantiņā atkārto divas reizes)

 

Uz Kalvāriju iešu es
ar Tevi, Jēzu Kristu,
ja arī mani pasaule
pie krusta koka sistu

 

Ne tādēļ Tev es sekošu,
lai svētlaimi sev gūtu,
bet gan lai Tavās ciešanās
ar Tevi vienots būtu

 

Kas zemes gods un greznība,
ja nav tur Pestītāja?
Mans prieks un gaišā laimība
pie krustā sistā kājām

 

Kungs Jēzu, manu pavadi,
šīs zemes ceļus ejot,
un Tēva mājās aizvadi, 
kad kājas pagurs ceļot.