Kungs, piesists krustā, miris rūgtā nāvē,
atpestīt Tevi Jēzus bija nācis.

 Ak, Kungs, esi Tu man žēlīgs!
 Ak, vai! Esmu cilvēka grēcīgs.

 

Tu mūsu grēkus paņēmi uz sevis,
biķeri dzēri, kuru Tēvs bij’ devis.

 Ak, Kungs…

 

Tu par mums, ļaudīm, cieti grūtas mokas;
naglām pārdurtas Tavas kājas, rokas.

 Ak, Kungs….

 

Ass ērkšķu vainags rotā galvu Tavu,
ik katrā ērkšķī redzu grēku savu.

 Ak, Kungs…

 

Gribu pie Tava svētā Krusta raudāt,
te visus grēkus, visas vainas atstāt.

 Ak, Kungs…

 

Caur savām mokām svētību man sūti,
dod spēku panest dzīves krustu grūtu!

 Ak, Kungs…

 

Gribu, ak, Jēzu, Tavs es vienmēr palikt,
lai varu Tevi debess mājās satikt.

 Ak, Kungs…

 

Stiprini mani, Kungs, ar savu Miesu,
mirstot kad iešu es uz Tavu tiesu.

Ak, Kungs… 

Olīvdārzā tu, mans Jēzu,
debess Tēvu pielūdzot,
sāki savu ērkšķu ceļu,
lai man debess laimi dot.

Piedod, Jēzu! Piedod, Jēzu!
Piedod, labais Pestītāj,
mani mūžam neatstāj!

Labais Jēzu, lija straumēm
Asinis, Tev šaustītam,
tās par visiem maniem grēkiem
lija manam Glābējam.

Piedod, Jēzu!…

Tev, mans Jēzu, asiem ērkšķiem
galvu svēto kronēja;
pielūgšu es Tevi mūžam,
kuru ļaudis zaimoja.

Piedod, Jēzu!…

Smagu krustu plecos nesi
Kalvārijas kalnā Tu,
trīsreiz nespēkā Tu kriti,
lai tik mani pestītu.

Piedod, Jēzu!…

Nomirstot par visiem ļaudīm,
krustā pacelts izdzisi,
sirdī, pārdurtā ar šķēpu,
glābiņu man dāvāsi.

Piedod, Jēzu!…

Kad jau man no savas dzīves
jāšķiras būs nabagam,
ciešanas lai Tavas svētās
palīdz svēti nomirt man.

Piedod, Jēzu! Piedod, Jēzu!
Aizved mani žēlīgi
debess mājās mūžīgi!