Mirgo sudrabots sniegs,
sirdī klusums un miers.
Dvēseli piepilda prieks:
Debesis Glābēju sniegs.

Svētā nakts drīz jau nāks,
Sirds gavilēt sāks.
Dievnami mirdzoši kļūs,
Pestītājs piedzimis būs.

Sirdsbalss aicina mūs
Dievu palīgā lūgt,
garīgi pilnīgiem kļūt,
mūžīgo dzīvību gūt.

Raug, atkal Kristus ticīgajiem
jau Adventa laikā atnācis:
tas mūsu sirdīs, mūsu dzīvē
ir jaunu ritmu ienesis.

Pie altāriem dzied Rorātmises,
un rīta krēslā sveces mirdz:
te lielie, mazie Dieva Māti
nāk sveicināt no bērna sirds.

No savām mūžīgajām mājām
iet Pestītājs pie cilvēkiem.
Viņš atpestīt grib mūs no grēka
Un celt par debess mantniekiem.

Kungs, mūsu Radītājs un Glābējs,
mēs lūdzam Tevi, nāc pie mums,
dod visiem savas žēlastības,
kam vien pēc Tevis sirdis skumst.

Kungs, pieņem to, ko Tavam godam
nes savās sirdīs ticīgie:
tā — mīlas pilna pateicība
no mūsu dzīves laicīgās.

Ak, gaismas Dievs, kas radīji
šīs debess zvaigznes brīnišķi,
mums savu ceļu rādīji,
kad Pestītāju sūtīji.

Viņš — debess gaisma dota mums,
kas pirmsākumā solīta.
To Radītājs mums sūtīja,
lai visus ļaudis pestītu.

Lai slavēta ir sūtība,
ko Dieva Dēls ir paveicis:
Viņš krusta nāvi izcieta,
mums žēlastību dāvāja.

Ak, valdi pār mums, Kungs un Dievs,
Tu, žēlsirdīgais Pestītāj,
mums grēku piedošanu nes
un svētlaimīgu mūžību.

Lai slava Tēvam mūžīgam,
un Dieva Dēlam dzimušam,
ar Svēto Garu vienībā
uz mūžiem debess valstībā.

Dievs, debess, zemes radītāj,
Kungs, Jēzu, mūsu Pestītāj,
mēs savas sirdis paceļam
uz Tevi, Dievs, ar lūgšanām.

Tu mīlestībā atnāci
no posta izglābt cilvēci,
kas dziļā tumsā maldījās
un Tevi sen jau gaidīja.

No Jaunavas Tu piedzimi,
kā cilvēks pie mums dzīvoji.
Pat krusta nāvē gāji Tu,
lai mūs no nāves izglābtu.

Kad viņā dienā pastarā
Tu nāksi lielā godībā,
tad trīcēs zeme, debesis
un Tavā priekšā zemosies.

Kungs, Tevī mūsu cerība,
mūs netiesā pēc nopelna,
bet raugies uz mums žēlīgi,
ļauj būt pie Tevis mūžīgi!

Dievs Tēvs, Dievs Dēls,
Dievs Svētais Gars,
šīs zemes bērnu gaismas stars!
Tev, brīnišķā Trīsvienība,
lai slava šeit un mūžībā!

SLĒDZ DEBESS VĀRTUS VAĻĀ, KUNGS,
mēs lūdzam Tevi: nāc pie mums!
Nāc, mūsu Kungs, Visspēcīgais,
Tu ļaužu Glābējs žēlīgais.

Liec debess rasai līt uz mums,
kad mūsu sirdis ilgās skumst.
Jūs, debess vārti, veraties,
Lai Pestītājs var ierasties.

Kādēļ Tu, Kungs, vēl kavējies?
Vai mīlēt mūs Tu mitējies?
Nāc, apžēlo un stiprini,
kā Tēvs mūs visus mierini.

Jūs, ļaudis, Kungu godiniet
un mūžu mūžos pieminiet,
jo Dievs jūs pats ir klausījis,
kā Pestītājs ir atnācis.

NĀC, JĒZU KRISTU, MESIJA,
ko cilvēcei Dievs solīja!
Mēs Tevi ļoti lūdzam: nāc,
Lai grēka posts mūs nenomāc!

Ar ilgām Tevi gaidām mēs:
nāc, mājo mūsu dvēselēs.
Dzēs mūsu vainas, Dieva Jērs,
lai pilns ir žēlastības mērs.

Kam grūti Dieva ceļu iet,
kam dzīves nasta smaga šķiet,
to žēlo, lai tas nesalūst
un labos darbos nepiekūst!

Kungs, dod mums stipru ticību,
ļauj izprast Tavu laipnību:
Tu mūs tik ļoti mīlēji,
Ka mums par brāli paliki.

Mēs būsim Tava Betlēme,
mēs — Tava tauta, ģimene;
liec, Kungs, ka Tevi pielūdzam,
līdz Golgatai Tev sekojam.

Nāc, Jēzu Kristu, Mesija,
Ko cilvēcei Dievs solīja!
Mēs Tevi vienmēr gaidīsim,
pēc Tevis ilgās dzīvosim.